Datums: 25.03.2024
Arvis Pērkons - veiksme ir jānopelna
25.03. Nīcas vidusskolā ciemojās Arvis Pērkons, kurš absolvēja Nīcas vidusskolas 9. klasi 2012. gadā. Par Arvi var teikt, ka uzņēmība un drosme ir izvēle, ne tikai rakstura īpašība.
Arvis pēc 9. kl. absolvēšanas izvēlējās mācīties Liepājas Valsts tehnikumā (LVT), kur mācījās par loģistikas speciālistu. Par labu izvēlei, mācīties Liepājā, “nospēlēja” Arvja vēlme vairāk trenēties florbolā un iespēja praktiski darboties. “Bija aptuvena ideja, kas man varētu patikt un gribēju pabeigt vidusskolu ar kādām praktiskajām prasmēm, tapēc gāju uz tehnikumu. Tajā laikā arī spēlēju florbolu, tapēc gribēju būt Liepājā, lai varu biežāk trenēties. Ir ļoti grūti izdarīt izvēli tajā vecumā un ir ļoti normāli nezināt ko vēlies. Tāpat arī pēc 12. klases.”. Arvis saka, ka bailes būs vienmēr, sevišķi no nezināmā. Jāveic smags darbs ar sevi, jo nekas nenāk uzreiz. Jāplāno laiks un varianti un ar darbu viss atnāks. Svarīgi ir uzdrīkstēties.
Arvis ir strādājis dažādos ražošanas uzņēmumos Liepājā - noliktavas, loģistikas un iepirkumu departamentos. Laika gaitā, veidojās nepieciešamība iegūt jaunas iespējas un turpināja izglītoties Biznesa augstskolā “Turība” Liepājas filiālē neklātienē, mācoties studiju programmā “Mārketings un tirdzniecība”. Mācību procesa ietvaros viņš bija devies arī Erasmus+ dažāda termiņa projektos un tieši tad bija faktors, kurš iedeva motivāciju arī pabeigt studijas. Atbildot uz jautājuma, par to, kā viņš nonāca līdz dalībai dažādos projektos, Arvis atbild, ka piedalījies tieši informatīva nodarbībā par Erasmus+.
Kovidlaiks ļoti ietekmēja Arvja ikdienu, jo darbs bija jāveic no mājām un savā veidā tas motivēja mainīt ikdienu. Sapnis par Austrāliju viņā ir mitis ilgu laiku un vēlme nebija zudusi. Arvis saka, ka pirms doties un turieni, sazinājies ar biedrību “Jauniešu ceļojumi”, lai noskaidrotu, kas ir nepieciešams, lai dotos uz Austrāliju. Noteikti ir svarīgi saprast, ka nav tik viegli aizbraukt uz turieni, sevšķi, ja grib aizbraukt uz ilgāku laiku. Pirms tam viņš strādāja Nīderlandē, lai iegūtu “starta kapitālu”.
Runājot par veiksmi, sekoja viņa atziņa “viens no florbola treneriem mums kādreiz teica, ka veiksme ir jānopelna. Joprojām ļoti rezonē šis, jo tā sajūta, kad esi tiecies uz mērķi un veiksmīgi to sasniedz un varbūt pat pārspēj savas ekspektācijas, liek justies veiksmīgam. Bet, lai nonāktu līdz punktam, kur veiksme var izpausties, ir jāstrādā, lai sevi nostādītu tādā situācijā.”
Vienmēr ir svarīgs ģimenes un draugu atbalsts un kaut arī ikdienā nav iespējams sazināties ar Latvijā esošajiem tuvajiem cilvēkiem, tam Arvis atvēl nedēļas nogales.
Vaicājot par prasmēm, kuras viņam ir noderējušas, viņš atbild “meklēt atbildes uz jautājumiem, būt ziņkārīgam par jebko, kas liekas interesants. Ieklausīšanās sevī. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas ir apšaubījuši, nosodījuši, smējušies vai biedējuši ar kādām sekām, bet tas viss ir tikai troksnis. ja pats kaut ko ļoti vēlies darīt, Neviens cits tavā vietā nedzīvo tavu dzīvi, pieņem lēmumus pats. Spēja novērtēt to kas man ir.”
Lielu paldies sakām Arvim par uzdrīkstēšanos un atsaucību, jo viņš paveica lielu darbu - pirmo reizi uzstājās tik lielas grupas priekšā. Turklāt jauniešiem, sevišķi, kuri jau bija domājuši par iespēju “izkāpt no komforta zonas”, tagad ir lielāka skaidrība par to, vai uzdrīkstēties. Paldies saku kolēģēm Irēnai Laukgalei, kur ierosināja Arvi uzrunāt un Agitai Mačei, kura bija Arvja audzinātāja pamatskolā. Vērtība ir mūsu cilvēki, kuri tic, ka kopā paveiksim lielas lietas.
Informāciju sagatavoja
pedagogs karjeras konsultants
Elīna Tapiņa