Nīcas valsts pamatskola. Nīcas valsts nepilnā vidusskola. Nīcas valsts septiņu klašu pamatskola. Nīcas valsts septiņgadīgā pamatskola. Nīcas valsts septiņgadīgā skola. Nīcas septiņgadīgā skola. Nīcas vidusskola.
Tā dažādos laikos oficiāli un neoficiāli ir saukta skola. Jau vairāk nekā 80 gadus koku ieskauts pašā Nīcas centrā stāv no sarkaniem māla ķieģeļiem būvētais skolas nams. Tam cieši līdzās no 1985.gada skolas jaunākā daļa. Ir mainījušās skolēnu paaudzes, dzīve aiz skolas sienām, taču gars, kas valda skolā, tās īpašā aura, pastāvēšanas jēga – sniegt zināšanas un drošu pamatu dzīvei - dzīvo cauri gadiem un laikam.
Nīcas valsts pamatskola ap 1940. gadu. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Skola savu dzīvi sāk 1931./32. m.g., kad Izglītības ministrija pārņem valsts uzturēšanā trīs Nīcas pagasta pašvaldības skolas: Nīcas II pakāpes, Rumbas-Upmaļu un Pērkoņgala I pakāpes pamatskolu, apvienojot tās zem viena nosaukuma – Nīcas valsts pamatskola. Vienlaikus Izglītības ministrija uzsāk jaunas skolas ēkas projekta sastādīšanu. To uztic arhitektam Indriķim Blankenburgam. Skolas nama celtniecība izmaksā 150000 Ls. 1933./34. m.g. skola jau aizņem daļu no jaunbūvējamās ēkas telpām. 1935. gada 1. oktobrī skolā ir reģistrēti 246 skolēni, ieradušies uz mācībām - 132 skolēni. Kaut pilnībā skolas labiekārtošanas darbi vēl nav pabeigti, skolas nams pārziņa Rūdolfa Apsīša vadībā sāk savas pastāvēšanas laiku. Strādā septiņi pedagogi. Turpmākajos gados aug skolēnu un skolotāju skaits, par pārzini sāk strādāt Vilis Drieže.
Nīcas valsts pamatskolas pedagogi 1939./40. m.g. 1.r.n o kr.p. A.Rāzena, A.Šēnbergs, Grīnhāgene, V.Driežis, H.Rudzīte. 2.r. no kr.p. Dziļums, Bērziņa, Z.Māliņa, M.Vennere, V.Vecvanaga. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Mācības sākas 1.oktobrī un turpinās līdz 15.maijam sešas dienas nedēļā. Skolēni skolā aizvada septiņus gadus, ieskaitot sagatavošanas klasi. Pēc sestās klases skolēni saņem pamatskolas beigšanas apliecību ar norādi, vai ir tiesības turpināt izglītību vidējā mācību iestādē. Skolā ir aktīva sabiedriskā dzīve. Mazpulks, koris, tautiskās dejas, teātra spēlēšana, valsts svētki 18.novembrī un 15.maijā, Ziemassvētki ... Tā vēl varētu turpināt. Skola kļūst arī par nozīmīgu pagasta sabiedriskās dzīves daļu. Neviens lielāks pagasta pasākums nenotiek bez skolotāju un skolēnu līdzdalības.
1938. g. 18. septembrī skolu iesvēta.
Mainoties politiskajai situācijai un Latvijas valsts statusam, mainās arī dzīve skolā. 40. gadu pirmajā pusē Latvijā viena otru nomaina padomju un vācu okupācijas, līdzi atnesdamas pārmaiņas skolas dzīvē. Jauni laiki, jauni noteikumi. Mazpulka vietā pionieri. Neatkarīgās Latvijas valsts svētku un gara vietā padomju, vēlāk nacistu ideoloģijas caurstrāvots mācību saturs, jauna valsts valoda utt. Īsā laika posmā nomainās skolotāju sastāvs. V.Drieži nomaina J.Iesalnieks un T.Tērauds. Pēdējā kara gadā skolas nams vairs neaicina pie sevis Nīcas bērnus. Te saimnieko vācieši, ierīkojot vācu karavīru atpūtas namu, atutošanas iestādi, noliktavu un trušu audzētavu. Tā kā skolas ēka ir tiešā frontes līnijas tuvumā un stratēģiski svarīgs objekts, tad, tuvojoties kara beigām, vāci ir nolēmuši namu iznīcināt. Pateicoties nīcenieku uzņēmībai, tiek panākta skolas uzspridzināšanas atlikšana. Kara beigas skola sagaida bez logiem, durvīm, ar saplosītu jumtu, bez skolas mēbelēm un pārējā aprīkojuma. Jau rudenī skola atjauno darbu, tagad kā Nīcas valsts septiņklašu pamatskola. Par skolas direktoru, latviešu valodas un matemātikas skolotāju sāk strādāt Pēteris Galviņš. Viņš arī audzina klasi.
Skolas direktors P.Galviņš un 7.kl. skolēni 1948.g. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Darba gaitas uzsāk ilggadējā Nīcas skolas skolotāja Anna Neimane (Sila). Bez viņiem vēl skolā strādā seši skolotāji, taču tas ir par maz esošajam skolēnu skaitam. Nākas pārvarēt daudzas grūtības:
nav precīzu skolēnu sarakstu, trūkst mācību piederumu un grāmatu, mēbeļu, durvju, logiem rāmju un stiklu, ir atjaunota tikai daļēja elektrības padeve un centrālapkure. 40. gadu beigās skolā mācās 309 skolēni un strādā 14 skolotāji.
50. gadu sākumā skola iegūst Nīcas septiņgadīgās skolas nosaukumu, nomainās vairāki direktori. 1953. gadā par direktoru sāk strādāt Jānis Cēbers. Šo amatu viņš ieņem līdz pat 1972. gadam. Īpašs ir 1957./58. m.g., jo septiņgadīgā skola tiek reorganizēta par vidusskolu. 50. gados skolā sāk strādāt skolotāji, ar kuru vārdu ir saistītas vairāku nīcenieku paaudžu izglītošana: Rita Jansone, Anna Cērpa, Biruta Mūrēna, Mirdza Netlava, Velta Krauja, Ērika Rītiņa, Reinholds Jansons u.c., vēlāk arī Aija Biruta Bumbule, Leons Ditke. Skolotāji ir ne tikai savu mācību priekšmetu zinoši pasniedzēji, bet arī aktīvi iesaistās skolas un ciema sabiedriskajā dzīvē. Vietējā kolhoza fizkolektīvs, dramatiskais un deju kolektīvs, izzinošu un valdošajai ideoloģijai atbilstošu lekciju vadīšana par skolai un visai ciema sabiedrībai svarīgām tēmām, jaunu tradīciju ieviešana ir skolotāju sabiedriskais darbs. Tas aizņem ne mazums laika. 1955.gadā nīcenieki dodas uz Maskavu, lai Latvijas mākslas un literatūras dekādes ietvaros parādītu lieluzvedumu „Kāzas Nīcā”. Uzvedums top ar skolotāju Ritas un Reinholda Jansonu, Annas Neimanes palīdzību. Līdz ar vidusskolas izveidošanu skolā aizsākas virkne pasākumu, kas jau sen kļuvuši par tradīcijām. Žetonu (mūsdienās 12.klases) vakars, Pēdējā zvana diena un vidusskolas izlaidums vieno dažādu paaudžu bijušos un esošos skolēnus. 1960./61. m.g. skolu absolvē skolotāja Jāņa Štubja audzinātā pirmā vidusskolas klase.
1960./61. m.g. 11.klase un kl.audz. J.Štubis izlaiduma dienā. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
60 –tajos gados aizsākas jau par tradīciju kļuvusī piedalīšanās skolēnu dziesmu un deju svētkos. 1967. gadā 2. Padomju Latvijas skolēnu dziesmu svētkos skolotāja Reinholda Jansona vadītais meiteņu koris iegūst laureāta diplomu. Nākamās desmitgades atnes jaunas pārmaiņas skolas dzīvē. 70.gadu beigās skolā mācās jau 383 skolēni un strādā 33 skolotāji: Aina Pinne, Valda Laugale, Rasma Tauriņa, Nikolajs Brancis, Mirdza Pabērza, Velta Jurševska, Aija Draveniece, Dainis Mihailovs, Gunārs Raudenieks, Marija Birzniece, Irēna Freimane, Dzidra Grīnberga u.c. 80. gados viņiem piebiedrojas vēl virkne pedagogu, kas skolā strādā arī šodien: Lāsma Petermane, Antra Šakale, Ingrīda Dejus, Irēna Laugale, Daina Tamuža. 1972./73.m.g. par direktoru sāk strādāt Voldemārs Ankevics, bet 1976./77.m.g. – Gunārs Grīnbergs.
Pedagogu kolektīvs 1976./77.m.g. No kr.p. 1.r. V.Krauja, A.Draveniece, skolas direktors G.Grīnbergs, R.Gavronska, D.Mihailovs, O.Košeļeva, A.Gorelova. 2.r. M.Netlava, ..., A.Neimane, Dz.Kondratjeva, ..., L.Jurševska, R.Jansone, A.B.Bumbule, ..., A.Cērpa, Ē.Rītiņa, M.Pabērza. 3.r. A.Prieduls, A.Valainis, V.Kagainis, R.Jansons, E.Škapare, V.Laure. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
70. gados tiek ieviesta kabinetu sistēma, traktorapmācība. Atbilstoši valdošā režīma prasībām tiek organizēts mācību un audzināšanas darbs. Pionieru un komjauniešu organizāciju pasākumi, tikšanās ar darba un kara veterāniem, karavīriem, Vīrišķības stundas un ierindas skates, Internacionālais Draudzības klubs, tautu draudzības karnevāli, aģitpārgājieni un aģitbrigādes aktivitātes, politiskās dziesmas konkursi un solidaritātes akcijas ir spilgtas 70. un 80. gadu skolas dzīves raksturotājas. Izveidojas cieša sadarbība ar padomju saimniecību „Nīca” un tās vadītāju Jāni Vilsonu. Vasarās skolēni ražošanas brigādē strādā saimniecības laukos, fermās, siltumnīcās, celtniecībā, tā gūstot pirmās iemaņas lauksaimniecībā un nopelnot brīvpusdienas visam mācību gadam. No bijušajiem skolēnu ražošanas brigādes dalībniekiem ir izauguši daudzi nākamie zemes kopēji. Par tradīciju kļūst ikgadējās Kartupeļu balles.
Kartupeļu balle 20.gs. 80.gadu sākums. Kartupeļu karalis I.Reinis, skolas direktors G.Grīnbergs, p/s “Nīca”brigadiere L.Žodziņa. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Šajos gados Nīcas vidusskolas vārds vairākkārt izskan republikas mērogā. Direktora Gunāra Grīnberga vadībā skolas komanda piedalās un gūst uzvaras Liepājas rajona un republikas mērogā konkursā „Mēs – tavi saimnieki, zeme!”, skola ir Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībniece un komjaunatnes prēmijas laureāte.
Skolas komanda konkursa “Mēs – tavi saimnieki, zeme” 2.vietas ieguvēji 1979.g. Smiltenē. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Skolotājas Valentīnas Melentjevas vadītais Internacionālās Draudzības klubs „Varavīksne” iegūst 2. pakāpes laureāta nosaukumu republikā, bet māsas Ginta un Aira Dravenieces skolotāja Reinholda Jansona vadībā TV konkursā „Ko tu proti” – 1.pakāpes diplomu. 1989. gadā skolotājas Skaidrītes Starkas vadītais 5.-8.klašu koris piedalās 6.Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un labāko koru fināla skatē, kļūstot par laureātu. Šajos dziesmu un deju svētkos piedalās arī Mirdzas Pabērzas vadītais deju kolektīvs. Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar LPSR ZA Mikrobioloģijas un Bioloģijas institūtu, LPSR ZA A.Upīša Valodas un literatūras institūtu, vairākām augstskolām, kas sagatavo topošos skolotājus. Skolēni pārstāv savu skolu un gūst uzvaras dažādās mācību olimpiādēs, skatēs un konkursos gan Liepājas rajonā, gan visā Kurzemes novadā. Skola piecdesmitajā pastāvēšanas gadā kļūst lielāka, jo vecajam skolas namam līdzās savu dzīvi sāk jaunais korpuss, tā atvērdams nākamo lappusi skolas pastāvēšanas vēsturē.
Mainās ne tikai skolas ārējais izskats. Līdz ar pārmaiņām Latvijā 80. gadu beigās, pakāpeniski mainās arī skola. Sākas jauns posms tās dzīvē. 90. gadu beigās skolā mācās gandrīz 400 skolēnu un strādā 40 skolotāji, 19 tehniskie darbinieki. 1989.gadā skola iegūst savu karogu (autore A.Eltermane).
Nīcas vidusskolas karogs 1989.g. Pie karoga S.Simsone un S.Kaže. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
1992. gadā skolā nodibinās Skolēnu valde, bet 1994. gadā skolēni ievēl savu pirmo prezidentu Māri Rjabko. Skolotāju Lāsmas un Agra Petermaņu vadībā skolēni apgūst jaunas sadarbības prasmes, aktīvi iesaistās skolas pārvaldē un kopā ar skolotājiem mācās dzīvot demokrātiskā skolā un sabiedrībā. Līdz ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu, mainās mācību procesa organizācija skolā. Mācības notiek piecas dienas nedēļā, tiek ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma, mācību stunda četrdesmit minūtes gara, mācību ceturkšņus nomaina divi semestri, mainās mācību saturs, tiek ieviesti jauni mācību standarti, programmas un jauni mācību priekšmeti, skolai tiek dota lielāka patstāvība darba organizēšanā. Padomju svētkus nomaina Latvijas valstij nozīmīgi svētki un atceres dienas. Jau par tradīciju kļuvis ar plašu pasākumu klāstu svinēt Latvijas dzimšanas dienu. Ziemassvētku nedēļa, Lieldienas, Pavasara svētki un Māmiņu diena, Tehnisko darbinieku diena un Olimpiskā diena – tie ir tikai daži pasākumi, kas jau kļuvuši par tradīcijām skolā. Aktīvi notiek ārpusklases darbs, kas izpelnās vairākkārt atzinību bijušajā Liepājas rajonā un valsts mērogā. Mirdzas Pabērzas vadītā folkloras kopa „Rakari” 1997.g. kļūst par folkloras skates laureātu valstī. Skolēni kopā ar kolektīvu vadītājām Solveigu Mačiņu, Līgu Ameriku –Ansiņu dejo, dzied un piedalās 10. un 11. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Pētera Aivara Piņņa vadībā jaunie satiksmes dalībnieki 2013./2014.m.g. konkursā „Gribu būt mobils” gūst uzvaru valstī. Nīcas vidusskolas skolnieks Rodijs Ronis 2014./2015.m.g. uzvar TV konkursā „Gudrs, vēl gudrāks” 9.klašu grupā.
Tradīcijas tiek ievērotas arī mācību darbā, jo skolēni gūst valstī uzvaras olimpiādēs, konkursos un sacensībās sportā, matemātikā, latviešu valodā, bioloģijā, ģeogrāfijā, mājturībā, komerczinībās un citos mācību priekšmetos. Visas uzvaras nav iespējams uzskaitīt, to ir tik daudz. Vairākkārt skola ir bijusi labāko skolu vidū pēc vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā, latviešu valodā. 2012. gadā skola iegūst Draudzīgā aicinājuma fonda balvu „Mazā pūce” par pirmo vietu valstī centralizētajā vidusskolas vēstures eksāmenā. 2002. gadā Inga Rumkovska iegūst trešo vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Minskā.
Inga Rumkovska pēc atgriešanās no starptautiskās bioloģijas olimpiādes Minskā. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Uzvaru kaldināt palīdz bioloģijas skolotājs Gunārs Grīnbergs. Ne mazāk nozīmīga bija skolas kora piedalīšanās Pasaules koru olimpiādē 2014.gadā Rīgā, kad koris skolotājas Līgas Amerikas – Ansiņas vadībā ieguva Sudraba diplomu. Lielas pārmaiņas skola ir piedzīvojusi pēdējos gados gan fiziski, gan saturiski. 2011. gadā skolas vadību pārņem Lāsma Petermane. Ēku renovācija maina skolu vizuāli.
Nīcas vidusskola 2013./2014.m.g. Foto no skolas vēstures muzeja krājuma.
Skola izmanto katru iespēju, lai piesaistītu līdzekļus savai attīstībai. Katru mācību gadu tiek pakāpeniski remontētas arī klašu telpas. Skolas labiekārtošanā lielu darbu iegulda skolas tehniskais personāls. Jaunu veidolu ir ieguvis ziemas dārzs, kurā labprāt ikdienā uzturas skolēni, tiek uzņemti viesi un notiek izstādes, dažādi pasākumi. Uzsākot 2015./2016.m.g., sporta stundas, treniņnodarbības notiek tikko izremontētajā sporta zālē. Izremontētas tiek arī sporta garderobes. Ikdienā skolēniem, vecākiem un skolotājiem ir iespēja izmantot atbalsta personāla (logopēdu, psihologa, sociālā un speciālā pedagoga, skolotāja palīga) palīdzību.
2018.g. 1. oktobri prāvests A.Jaunskalže un evanģēlists P.Bobinskis iesvēta “jauno skolu”.
Skolā ir bijuši vairāki direktori:
- 1935. – 1936.g. Rūdolfs Apsītis
- 1936. – 1940.g. Vilis Drieže
- 1941. – 1944.g. Tālivaldis Tērauds
- 1945. – 1950.g. Pēteris Galviņš
- 1950. – 1951.g. Gunārs Lapiņš
- 1951. – 1952.g. Katrīna Auza
- 1952. – 1953.g. Dzidra Sāre
- 1953. – 1972.g. Jānis Cēbers
- 1972. – 1976.g. Voldemārs Ankevics
- 1976. – 1983.g. Gunārs Grīnbergs
- 1983. – 1984.g. Gunārs Raudenieks
- 1984. - 2011.g. Gunārs Grīnbergs
- 2011. - 2024.g. Lāsma Petermane
- 2024. - Mārcis Priedītis
Sandra Pankoka
Nīcas vidusskolas muzeja vadītāja
Rakstā izmantoti LVVA, LVZA, skolas arhīva un muzeja materiāli.